Es - students Latvijai

Es - students Latvijai

28.10.2010

Par ko Tu domā, redzot sarkanbaltsarkano Latvijas karogu?


Es domāju par iespējām, par mīlestību, par mājām, par siltumu sirdī un latvisko manī. Es veidoju pasauli sevī un sevi pasaulē, taču Latvijā ir manas mājas. Te paveras izglītības un karjeras iespējas, te ir mani draugi un ģimene. Esmu pavadījusi laiku un guvusi pieredzi citās Eiropas valstīs - Zviedrijā, Norvēģijā, Īslandē, Beļģijā. Taču es apzinos, ka manas saknes ir Latvijā, un savu ģimeni es vēlos veidot Latvijā. Mans nākotnes mērķis ir kļūt par Latvijas Republikas Ārlietu ministri, un es ticu, ka man tas izdosies. Esmu erudīta, neatlaidīga un pašaizliedzīga, esmu darbojusies starptautiskā līmenī Jaunatnes Sociāldemokrātiskajā savienībā, protu veidot diplomātiskas attiecības, man ir zināšanas, praktiska pieredze un mērķtiecība. Un to visu man ir devusi izglītība un darbošanās Latvijā. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultāti un šobrīd turpinu izglītoties Rīgas Tehniskajā universitātē Uzņēmējdarbības un vadības specialitātē. Es esmu latviete, es dzīvoju Latvijā, un mani nākotnes plāni ir saistīti ar Latviju.


Šodien es izstrādāju savu īpašo kastaņu teoriju: kastaņi sniedz pozitīvas emocijas un nes veiksmi. Bet es aizdomājos arī par to, kāpēc bieži cilvēks paiet tiem garām, pasper ar kāju, bet tas taču ir tik vienkārši – pieliekties, pacelt un ielikt kastani kabatā, un Tev būs veiksme kabatā. Bet es arī zinu kāpēc tā - jo cilvēkam nākas piepūlēties, lai iegūtu veiksmi. Tā nekrīt no gaisa un arī pati neieripo Tavā kabatā. Un, pat paceļot mazāko kastani, Tu esi ieguvis veiksmi, jo Tu esi piespiedis sevi palocīties, pakustēties, DARBOTIES, lai gūtu rezultātu un PANĀKUMUS. Un tāpat ir arī ar latvisko, tas ir jāieaudzina, par to ir jārūpējas, un tas ir jākopj, un tas ir jākustina un ar to ir jālepojas - mēs varam uzvilkt karogu mastā un aizdegt sarkanbaltsarkanas sveces 18. novembrī, mēs varam uzvilkt baltu kreklu un apsiet prievīti 11. novembrī vai 4. maijā, bet mēs to varam darīt arī ikdienā – rūpējoties par Latvijas dabu, pērkot Latvijas preces, attīstot biznesu, uzsākot savu uzņēmējdarbību, audzinot darba tikumu un dzimtenes mīlestību saviem bērniem, rīkojot kopīgus svētkus un izkopjot ģimenes tradīcijas, valstiskas vērtības.


Es uzskatu, ka Latvijas vērtība ir gudri un radoši cilvēki, spēcīgas ģimenes. Es vēlos saviem bērniem ieaudzināt Latvijas mīlestību, jo es pati esmu uzaugusi tīrā un sakārtotā latviskā vidē. Esmu pavadījusi savu bērnību laukos. Un es zinu, kā smaržo tikko pļauts siens, kā garšo bērzu sulas, tikko cepta rupjmaize ar medu un uz smilgām savērtas meža zemenes, es sajūsminos par miglu agros vasaras rītos, krāsainām kļavlapām, baravikām un sārtām dzērvenēm rudeņos, es vāru zirņus un cepu speķa pīrāgus Ziemassvētkos, un lasu zilās vizbulītes pavasaros. Es zinu, kā izskatās dzērves un kādās vietās skudras taisa savus pūžņus.


Aristotelis saka: „Tikumība ir apzinātas izvēles ceļā iedibinājusies noturīga rakstura kvalitāte, kas atrodas vidū attiecībā pret mums. Situācijās, kad runa ir par godu vai pazemojumu, vidus ir pašapzinīgums, pārmērība varētu būt iedomīga augstprātība, nepietiekamība – sevis noniecināšana un nenovērtēšana”. Mans vecvectēvs cīnījās par neatkarīgu Latvijas Republiku, un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā man aizraujas elpa, vērojot krāšņo salūtu, bet es uzskatu, ka valsts patriotisms ir kas vairāk par neviltotu prieku par ielās izkārtajiem karogiem, ziediem pie Brīvības pieminekļa un līksmu svētku izjūtu, mums jābūt patiesi cēliem un ar nesavtīgu un pašaizliedzīgu rīcību un darbiem jāpierāda, ka mums ir gods kalpot Latvijai! Es cenšos dzīvot ar šādu apziņu, un to apliecina arī mani sasniegumi: 2006. gadā esmu kā brīvprātīgā piedalījusies NATO samita organizēšanā Rīgā, 2008. gadā esmu uzstājusies ar vieslekciju savā vidusskolā (Suntažu vidusskola) Eiropas valodu nedēļas ietvaros ar prezentāciju „Valodas nozīme jaunieša dzīvē – izglītībā un karjerā”. Esmu saņēmusi pateicību par piedalīšanos pirmajā studentu Olimpiādē „GE Money Bank INTELLECTICUS 2008”, no 2009. gada līdz 2010.gada oktobrim kā starptautiskā sekretāre darbojos Jaunatnes Sociāldemokrātiskajā savienībā, un šoruden (2010. g. septembrī) noskrēju 10 km ziedot.lv organizētajā labdarības maratonā.


„Kāds aizvērtām acīm var dzīvot, kāds vaļējām acīm mirt” dzied latviešu grupa Prāta Vētra (mūsu lepnums un prieks), es esmu studente Latvijā, un es atveru savas acis un ausis, sirdi un prātu un kā malkas skaliņš iedegos par zināšanām, sirdgudrību, atbildīgu un tikumisku rīcību, siltumu, iespējām un gaismu Latvijā! Te ir manas mājas, te ir mana sirds! Man ir svarīga piederības izjūta, ko man sniedz mana valsts, tās valoda, kultūra un paražas. Es izmantošu augstskolā iegūtās zināšanas, lai veicinātu Latvijas attīstību. Es redzu sevi Latvijas uzņēmējdarbībā – attīstot savu mazo biznesu laukos, un es redzu sevi Latvijas ārpolitikā, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē.


Rainis ir teicis, ka „Ikvienam ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek”, to var interpretēt, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam jābūt lepnam un atbildīgam par savu valsti, un tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veicināt labklājību un izaugsmi mūsu valstī. Es esmu par vides kopšanu un aizsardzību, zaļo domāšanu, un to pierāda ne tikai mani vārdi, bet arī mani darbi: 2009. gadā pārstāvēju Latvijas jaunatni Eiropas Parlamenta organizētajā konferencē „Globalisation and climate change” Briselē un piedalījos ANO Klimata izmaiņu konferences COP 15 (Dānija, Kopenhāgena) ietvaros organizētajā aktīvistu gājienā. 2010. g. vasarā organizēju divu dienu jauniešu pārgājienu gar jūru „Dzīvosim zaļi!”, kurā piekopām zaļu dzīvesveidu un diskutējām par zaļo domāšanu ikdienā un ilgtermiņā, par zaļās revolūcijas nepieciešamību un nozīmi mūsdienu sabiedrībā.


E. M Remarks ir teicis „Kamēr cilvēks nepadodas, viņš ir kas vairāk par likteni”. Mūsu tautai nepieciešams vairāk pašapzinīguma un valstiskās piederības apziņas, es esmu guvusi pieredzi un zināšanas, gan studējot ārvalstīs (2010. gada sākumā pavadīju vienu semestri apmaiņas studijās Īslandes universitātē), gan piedaloties starptautiskos semināros un konferencēs, bet es esmu atgriezusies Latvijā, lai izmantotu gūtās prasmes un iemaņas un veidotu savas valsts likteni. Ar savu piemēru vēlos rādīt, ka man rūp manas valsts nākotne: gan izglītība, vide un kultūra, gan sociālā un veselības aprūpe, gan citas nozīmīgas sfēras. Aktīvi darbojos Jaunatnes Sociāldemokrātiskajā savienībā, kas dod man iespēju gan pašai uzņemties vadību un iniciatīvu sabiedriskās aktivitātēs, gan uzrunāt un pamudināt citus jauniešus iesaistīties un līdzdarboties valsts norisēs. Esmu par aktīvu, izglītotu un domājošu jaunatni! Par latviskām vērtībām un ikviena Latvijas jaunieša nozīmību Latvijas tagadnes un nākotnes veidošanā! Bet kas ir Latvijas tagadne un nākotne? Tie esam mēs – Latvijas cilvēki! Es esmu Latvijas tagadne un nākotne, un man ir gods kalpot Latvijai!

Informāciju sagatavoja Signe Millere

« Atpakaļ