Jaunieši demonstrācijās?

Jaunieši demonstrācijās?

09.11.2010

No 2. līdz 3. novembrim Igaunijas galvaspilsētā Tallinā norisinājās konference „Youth Involvement in demonstrations” (Jaunatnes iesaistīšanās demonstrācijās), kuru organizēja Igaunijas jaunatnes padome. Konferencē piedalījās pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Moldovas, Armēnijas un Krievijas. Konferences mērķis bija veicināt izpratni par demonstrāciju un mītiņu organizēšanu un to norisi Austrumeiropas un Melnās jūras reģiona valstīs, iepazīstināt konferences dalībniekus ar dažādo ekonomisko un politisko situāciju un jaunatnes aktivitātēm šajās valstīs, kā arī praktiski piedalīties demonstrācijā.


Pirmajā semināra dienā ar lekciju par demonstrāciju tiesiskajiem aspektiem uzstājās Igaunijas Policijas sabiedrisko attiecību speciālists Harris Puseps (Harrys Puusepp). Uzzinājām, ka Igaunijā, lai noorganizētu demonstrāciju, policiju nepieciešams brīdināt tikai trīs stundas pirms paredzētā mītiņa, lielāku demonstrāciju organizēšanas gadījumā - ja plānots, ka ieradīsies vismaz 1000 dalībnieku, nepieciešams to saskaņot ar drošības dienestiem, bet nav nepieciešamas speciālas atļaujas. Par Krievijas pieredzi demonstrāciju organizēšanā stāstīja Oļegs Kozlovskis (Oleg Kozlovsky), kas pārstāv Krievijas demokrātisko kustību – ar video sižetu palīdzību tika rādīts, ka bieži šie mītiņi pāraug nemieros un nereti jauni cilvēki tiek arestēti. Par Latvijas ekonomisko situāciju un iemesliem demonstrāciju organizēšanā stāstīja Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. Tika pieminēts gan Baltijas ceļš, gan „Lietussargu revolūcija”, gan 2009. gada 13. janvāra protesta akcijas pie Saeimas, gan piena ražotāju akcija Doma laukumā, kad bez maksas tika dalīts piens. A. Gobiņš uzsvēra, ka latviešu tauta pamazām pāriet no tradicionālām demonstrācijas metodēm (gājieni ar plakātiem un saukļiem) uz demonstrācijām un mītiņiem, piesaistot uzmanību netradicionālā veidā, rīkojot dažādas akcijas (velobrauciens - Kritiskā masa), gājienus (Blondīņu parāde) un flešmobus. Lektors minēja, ka mūsdienās sabiedrības informēšanai par politiskām aktualitātēm īpaši liela nozīme ir arī dažādiem sociālajiem tīkliem. Latvijā uzskatāms piemērs ir par interneta ”Robinu Hudu” nodēvētais Neo, kas publiskoja datus par milzīgajām algām valsts iestādēs. Par sociālo tīklu nozīmi politiskajās aktivitātēs un sabiedrības iesaistīšanu valsts norisēs runāja arī Igaunijas eksperts, IT un inovatīvo risinājumu padomnieks Linnars Vīks (Linnar Viik).


Pēcpusdienā dalījāmies darba grupās, kurās piedalījāmies semināros un diskusijās par situāciju Armēnijā, Moldovā, kā arī par mārketinga rīkiem un politisko kampaņu ASV. Bija šokējoši uzzināt, ka neskaitāmi jaunieši Armēnijā un Moldovā tiek apcietināti par to, ka cīnās par demokrātiju savā valstī (opozīcijā esošās partijas kritizē valdību par korupciju un sociālajām un ekonomiskajām problēmām valstī), ka miermīlīgas demonstrācijas pāraug vardarbīgos grautiņos, ka tiek slēgti masu informācijas kanāli, cilvēki tiek nepamatoti apsūdzēti un turēti apcietinājumā. Situācijā šajās valstīs ir baisa, taču cilvēkiem aizvien ir ticība un vēlme pēc pārmaiņām. Tas man lika aizdomāties, vai demokrātija Latvijā nozīmē to pašu, ko, piemēram, demokrātija Armēnijā. Mūsu brīvība piedalīties demonstrācijās, paust savu viedokli ir nesalīdzināma ar to, ko nākas piedzīvot jauniešiem Armēnijā vai Moldovā.


Vakarā mūs gaidīja sociālā programma – orientēšanās sacensības Tallinas vecpilsētā un krodziņa apmeklējums, kur neformālā gaisotnē bija iespēja diskutēt, labāk iepazīt vienam otru, uzzināt daudz jauna par kultūru un tradīcijām, politisko un ekonomisko situāciju, jauniešu iespējām un nevalstisko organizāciju lomu šajās austrumu zemēs.


Otrajā semināra dienā piedalījāmies lekcijā „Kā padarīt savu politisko ziņu sadzirdētu”, ko vadīja Igaunijas propagandas un stratēģiskās komunikācijas eksperts Agu Ūdeleps (Agu Uudelepp). Viņš minēja, ka bailes un dusmas ir viens no faktoriem, kas izsauc sabiedrības darbību, ka stereotipi ietekmē sabiedrības izvēli, ka sabiedrības pārliecība un uzskati ir stingras attieksmes pamats. Kā arī, ka „ kultūra dod mums vērtības, zinātne – zināšanas, ideoloģija – nozīmības aspektu un patiesības izjūtu ”. Tad praktiskā nodarbībā gatavojāmies demonstrācijai - veidojām plakātus un radošos saukļus un devāmies demonstrācijā „Jaunatne pret cilvēku tirdzniecību”, kurā pielietojām gan iegūtās teorētiskās zināšanas, gan praktiski – ar rīcību un atraktīvām darbībām - paudām savu nostāju.


Šī bija lieliska iespēja iegūt jaunus kontaktus, iepazīt gan Baltijas valstu pārstāvjus, gan delegātus no Armēnijas, Gruzijas, Moldovas, uzzināt par politisko situāciju un nevalstisko organizāciju darbu šajās austrumu zemēs, kā arī aktīvi paust viedokli un piedalīties demonstrācijā pret cilvēku tirdzniecību. Nobeigumā vēlos minēt novēlējumu, ko konferencē izteica Latvijas pārstāvis A. Gobiņš: „Always try. Always fail. No matter. Try again. Fail again. Fail better.” / Samuel Beckett ("Vienmēr mēģini. Vienmēr kļūdies. Nav nozīmes. Mēģini atkal. Kļūdies atkal. Kļūdies labāk." /Semjuels Bekets)


Jaunatnes organizācijās un jauniešu sadarbībā ir spēks - ar savu pieredzi un paraugu mēs varam atbalstīt un iedrošināt viens otru! Lai kopā izdodas veikt lielas izmaiņas!

Informāciju sagatavoja Valdes locekle Signe Millere

Fotogalerija

« Atpakaļ